Pavasara darbi pabeigti. Atskatoties uz padarīto, nākas atkal pārliecināties, ka nav vienādu sezonu. Varam atcerēties kā bija iepriekšējā sezonā, lai censtos nepieļaut izdarītās kļūdas vai plānot darbus savādāk, bet šogad atkal savādāk. Vienīgais, ko varam iegūt – pieredze.
Tagad viss bija jādara reizē. Aukstais un nokrišņiem bagātais pavasaris “saspieda” darbus kopā. Zeme ilgi nežuva, tapēc pavasara aršanas darbi iekavējās. Traktori netika uz lauka. Kamēr pilnā sparā arām, klāt jau zemes sagatavošana sējai. Kultivēšanu vēl neviens nav atcēlis, ja nu vienīgi kāds kurš sēj ar bez augsnes apstrādes sējmašīnām. Mēs pie tiem nepiederam. Tā nu kultivējam, pēc tam sējam minerālmēslus un skatamies debesīs, lai nesāk līt lietus. Neliels lietus pat nav slikti, bet tik liels nokrišņu daudzums, kādu saņēmām aprīlī, vienā dienā, nav labi. Tas “draugi, nav labi”.
Dubļi, peļķes, mazi ezeriņi lauka vidū bija parasts skats šopavasar. Lauki meliorēti, bet ar tādu ūdens daudzumu vecās meliorācijas sistēmas nevar tik viegli tikt galā. Pāris dienas bija jāgaida, lai varētu iesāktos darbus turpināt.
Beidzot sējam. Labi, ka tehnika atļauj darīt vairākus darbus vienlaikus. Pavasara sējas darbu šogad vairāk, jāapsēj plānotais, kā arī jāpārsēj rapsis, ko bijām “uzklājuši ēšanai” briežiem un stirnām ziemā, kā arī tritikāle, kurai zem biezās sniega segas bija par karstu. Arī rugaines programma, kurā piedalamies, šogad lika sevi manīt. Tas mitruma dēļ. Sezonā, kad pavasaris iestājas lēnām, rugaines programma nav slikta lieta, bet šogad…. stress.
Taču tagad šie visi darbi padarīti. Nevar lepoties tikai ar to, ka pēdējo vasaras rapsi iesējām 14. maijā, bet tāds nu šogad pavasaris.
Šopavasar bez palīgiem no malas nevarējām iztikt. Paldes viņiem par to!